Ģenerālplāna dizaina risinājumi

 Darba dokumentācija “Dārza un parka ansambļa atjaunošana” paredz dārza un parka ansambļa atjaunošanu un rekonstrukciju: Ģenerālplāna vēsturiskā rasējuma atjaunošana; Ceļu, eju, tehnoloģisko un gājēju zonu tīkla atjaunošana; Teritoriju vertikālā izkārtojuma atjaunošana; Ceļu seguma materiāla atjaunošana, ņemot vērā nepieciešamību sakārtot gājēju un atpūtas zonas; Zālāju vēsturiskā plānojuma raksturlielumu, to konfigurācijas un vertikālo atzīmju atjaunošana; Zālāju dekoratīvā noformējuma atjaunošana ar bulengrīnu rekreāciju galvenajā alejā; Mazo formu rekonstrukcija, pamatojoties uz saglabājušajiem paraugiem un analogiem; Dendroloģiskā izmeklēšana un koku stādījumu sanitārā cirte; Aklo zonu, ietvju, rampu izbūve Zaļo zonu nomaiņa un atjaunošana; Kompleksa galvenā zona - centrālais parters - ieeja teritorijā, tiek atjaunota pēc autora 1907.-1910.gada rasējumiem. Laukuma centrā tika izveidots plašs sarežģītas formas zāliens ar puķu dārziem un apgrieztu krūmu stādījumiem bumbu veidā. Tiek atjaunota skvēram piegulošā centrālā aleja, parka ansambļa galvenā ass ar visiem tajā iepriekš esošajiem elementiem. Laukuma un alejas ceļa segums veidots sarkano ķieģeļu krāsas asfaltā kā vēsturiskā seguma imitācija. Vietne centrālajā alejā pretī 12a paviljonam tiek atjaunota vēsturiski. To iecerējuši 1910. gada projekta autori. vietas centrā strūklaka un baseins pretī 5. un 8. paviljonam netiek restaurēti, bet ir veidoti tādā pašā konfigurācijā ziedu partera veidā, ko ierāmē paaugstinātas betona apmales. Abās pusēs centrālajai alejai perpendikulāri tai starp paviljoniem atjaunots vēsturiskais plānojums ar ovālu laukumu izbūvi ar zālieniem un ieejām paviljonos.Pieminekļa teritoriju ieskauj jauna apmale, jauns vertikālais plānojums. tiek veikts, tiek ieklāts jauns zāliens un gar kontūru tiek stādīti apgriezti krūmi. Teritorija pieminekļa priekšā ir bruģēta ar betona plāksnēm, un, balstoties uz vēsturiskajām, uzstādītas divas betona vāzes. Pieminekļa granīts tiek attīrīts un bojājumi novērsti. Pie 35.paviljona (administrācijas ēka) ir projektēta teritorija, rietumu pusē, pie dienesta ieejas ir atpūtas zona, atbilstoši oriģinālajam plānojumam. Apvedceļš ir projektēts 5,5 m platumā kā 2 joslu kvartāla iekšējais pāreja. Starp slimnīcas paviljoniem 10-20 un 9-21 ir radīti apstākļi ātrās palīdzības mašīnu piekļuvei paviljonu ieejām un apgriezieniem, saglabājot vēsturisko plānojumu. Pāra puses paviljoniem (10-20) paredzēts piebraukt no apbraucamā ceļa ziemeļu posma ar atgriešanās izeju uz nepāra puses paviljoniem (9-21) no ceļa dienvidu posma. Tas ļauj izvairīties no nepieciešamības transportlīdzekļiem šķērsot centrālo parteri un gar to esošās gājēju alejas, kas paredzētas gājējiem un pacientu atpūtai. Apbraucamā ceļa ziemeļu posmā ir saglabātas mūra ēkas lielgabarīta atkritumiem un paredzētas 4 konteineru vietas slimnīcu paviljonu atkritumiem. No dienvidiem pa šo ceļa posmu tiek atjaunota ietve. 1/3 un 2/4 paviljonu rietumu pusēs ir atjaunots vēsturiskais plānojums. Teritorijās pie 5-7 un 6-8 paviljoniem plānojums veikts, ņemot vērā ēku jauno mērķi - izglītības un izglītības-medicīnisko. Tukšajā vietā starp 33. un 35.paviljonu projektā ir ierosināta jaunas ēkas celtniecība, kas bija ierosināta būvniecībai projekta autoru ģenerālplānā. Nākotnē apbraucamā ceļa dienvidu posms baznīcas ēkai piegulošajā teritorijā no ziemeļiem turpmāk paredzēs jaunas kristību ēkas celtniecību. Teritorija pie baznīcas, patoloģijas paviljona un izglītības paviljona 40 veidota kā vienota atpūtas zona draudzes locekļiem, patoloģijas nodaļas apmeklētājiem un studentiem. Apsardzes zonai piegulošās teritorijas teritorija, kuru no rietumiem ierobežo 46. un 45. korpuss - ēdnīca un kopmītne, no austrumiem - ēka Nr. 47, no ziemeļiem - konservētais betona žoga posms. , no dienvidiem - pie apvedceļa - ir administratīvā un ekonomiskā zona un nepieciešama turpmāka papildu projekta izstrāde, inženiertehniskā sagatavošana un slimnīcas kompleksa funkcionēšanai nepieciešamo ēku plānošanas un attīstības projektēšana. Detalizētu parka plānojuma atsevišķu sastāvdaļu izpēti sk ģenerālplāna fragmenti. Mazās arhitektūras formas - laternas, soli un urnas, vāzes, puķu dobes, puķu dobes, izvietotas ģenerālplānā pēc 1910.gada vēsturiskā rasējuma. Projektā paredzēts izgatavot konservēto vāžu un urnu analogus no mūsdienu betona. Dekoratīvās laternas ražo Saros uzņēmums, pamatojoties uz divdesmitā gadsimta sākuma analogiem. Zālāju žogi ir veidoti metāla, līdzīgi kā jau esošie koka žogi. Dārza soli uz metāla pamatnes ir veidoti atbilstoši divdesmitā gadsimta sākuma soliņu tipam. Visā parkā paredzēts atjaunot bagātīgu dekoratīvo ziedu kompozīciju, puķu dobes un apgrieztus zālienus. Tā kā reālā situācijā nav iespējams atsevišķu ēku aklos zonas pazemināt līdz vēsturiskajam līmenim, projektēšanas uzraudzības gaitā tiks noskaidrota drenāža no lieveņiem, bedrēm un kāpnēm, kā arī ieeju atzīmes paviljonos. Ūdens novadīšanai no ēkām ir paredzētas lietus ūdens ieplūdes teknes ar pieslēgumu lietus kanalizācijai. Tiek nojauktas esošās palīgēkas un būves (metāla angāri, cisternas, estakādes, neizmantoti žogi u.c.), kas neatbilst mūsdienīgas teritorijas izmantošanas vajadzībām. Betona un asfalta laukumi, iebrauktuves, smilšu, šķembu, zemes izgāztuves, uzbērumi, poligoni tiek demontēti un to vietā tiek veikti plānošanas darbi saskaņā ar projektu. Esošās apmales tiek demontētas. Granīta apmales tiek atgrieztas atkārtotai izmantošanai. Vēsturiskā betona žoga atjaunošana ap kompleksu un galveno ieeju (sk.

Projektu priekšlikumi.

Atbilstoši uzdevumam paredzētajās robežās ir paredzēts atjaunot vertikālo plānojumu. Galvenais faktors, kas ietekmē vertikālā izkārtojuma lēmumu, ir esošo zaļo zonu maksimāla saglabāšana. Arhitektūras un plānošanas risinājuma realizācija, atjaunojot tilpuma telpisko kompozīciju starp esošajām saglabātajām zaļajām zonām, tiek veikta ar minimālu augu augsnes pievienošanu zālienos pie esošajiem kokiem (ne vairāk kā 10 cm pie sakņu kakla). no koka). Vertikāli plānojamās teritorijas galvenie elementi ir celiņi un platformas. Saskaņā ar TSN 31-325-2002 un Pasūtītāja norādījumiem tiek nodrošināta ceļa seguma konstrukcijas nostiprināšana, kas ietver galvenā apbraucamā ceļa jaunas asfalta seguma ieklāšanu. Posms attēlots šādā sastāvā: Ceļa segumu shēma ar konstruktīvajiem posmiem pēc pārklājuma veida. Palīdzības organizācijas plāns. Grafiskie materiāli tiek sastādīti saskaņā ar GOST 21.508-93, kas ļauj apvienot ceļa seguma plāna un aklās zonas plāna rasējumu uz vienas lapas. Ēku esošā aklā zona ir jādemontē. Jaunais aklo zonas dizains tika izstrādāts kā daļa no arhitektoniski būvnieciskiem risinājumiem atbilstoši ēku esošā pagraba augstumam. Darba apjoms ir parādīts tabulas veidā. Ceļu segumi tiek sadalīti galvenokārt pēc pārklājuma veidiem, kas norādīti “Ceļu segumu plānā”. Ceļa seguma konstruktīvo slāņu biezums ir noteikts saskaņā ar standarta albuma 4.503 KL-1 ieteikumiem un ņemot vērā vietas hidroģeoloģiskos raksturlielumus. Tiek pieņemts, ka dārza celiņa paplātes gareniskais slīpums pret tuvākajām akām ar lietus ūdens ieplūdes vākiem ir vismaz 5 ppm. Ceļa seguma šķērsslīpums ir vismaz 2%. Atzīmju piešķiršana pie ieejām teritorijā tiek veikta, ņemot vērā blakus esošo ietvju un ieeju esošo atzīmju saglabāšanu. Projektējamie paaugstinājumi objektā ir noteikti, pamatojoties uz piedāvāto plānošanas risinājumu un esošajiem paaugstinājumiem pie ieejām ēkās. Projektā tiek piedāvāts, sastādot reljefa organizēšanas plānu, saglabāt esošo meliorācijas sistēmu, vienlaikus organizējot virszemes noteci. Tā kā nav iespējas novadīt ūdeni no reljefa ieplakām, tika projektētas jaunas lietus ūdens akas. Palīdzības organizācijas plāns tika izveidots, pamatojoties uz ģenerālplānu un izlīdzināšanas plānu. Zemes darbu apjomi norādīti kopsavilkuma lapā par zemes masu plānu un aprēķināti, izmantojot kartogrammu.